Directo palīdzība

Paroli var nomainīt divos veidos:

• Lietotājs paroli savam kontam var nomainīt pats. Vairāk par to var izlasīt šeit:
  Sava lietotāja konta paroles nomainīšana
  

• Var nomainīt paroli citam lietotājam. Par to var izlasīt šeit:
  Lietotāja konta paroles nomainīšana
  

Lietotājam var piešķirt iespēju pieslēgties ar Smart-ID, lasīt te - Iestatījumi, lai lietotājs varētu pieslēgties, izmantojot Smart-ID

Apraksts par to pieejams šeit

Ja lietotājam ir piekļuve vairākām „Directo „datubāzēm (tostarp dažādu valstu datubāzēm), tad, pieslēdzoties „Directo“ caur „Directo“ portālu ar Smart-ID, var ērti pāriet no vienas datubāzes uz citu.
Par „Directo“ portālu un iestatījumiem, kuri jāveic, lai varētu pieslēgties „Directo“ caur portālu var izlasīt šeit

Lai izdzēstu kādu no dokumenta rindām, tā ir jāiezīmē - jāuzspiež uz šīs rindas numura (tad rinda kļūs sarkana) un dokumentā jānospiež poga Saglabāt.
EKA rēķinā rinda būs izdzēsta uzreiz, kad tiks uzspiests uz rindas numura.

Lai dzēstu lielāku daudzumu rindu, jāiezīmē pirmā dzēšamā rinda un, tad, turot nospiestu Shift taustiņu, jāiezīmē pēdējā dzēšamā rinda. Jāsagaida, kamēr visas dzēšamās rindas iezīmējas sarkanas un dokumentā jānospiež poga Saglabāt.

Ir jāveic dubultklikšķis tās rindas teksta laukā ([laukā Nosaukums vai Apraksts), virs kuras ir nepieciešams pievienot jaunu rindu.

Lai nokopētu rindas viena dokumenta ietvaros, tās vispirms jāiezīmē un tad jāveic dubultklikšķis tās rindas teksta (nosaukuma) laukā, virs kuras jāievieto nokopētās rindas.

Vairāk par rindu kopēšanu šeit.

Intervāls ir numuru kopums, kas tiek izmantots dokumenta numura piešķiršanai.
Piemēram, uzņēmums var izvēlēties 2019. gadā lietot dokumentu numerācijai numuru intervālu no 2019001 līdz 2019999, savukārt 2020. gada dokumentiem izmantot numurus no 2020001 līdz 2020999. Tad sistēmā tiks izveidoti 2 intervāli, 2019 un 2020, un katram derīguma periods būs attiecīgais gads, kas noteiks to, ka, piemēram, dokumentiem ar datumu 2020. gadā vairs nebūs iespējams piešķirt numuru, kas sāksies ar 2019.

Par intervālu izveidošanu var uzzināt šeit.

Biežākie iemesli paziņojumam par nepareizu intervālu ir sekojoši:

• Dokumentā nav norādīts intervāls. (Jāveic dubultklikšķis dokumenta numura laukā un jāizvēlas kāds no pieejamajiem intervāliem. Kā uzstādīt savam lietotājam intervālu pēc noklusējuma ir aprakstīts šeit.)
• Dokumenta datums ir ārpus intervāla derīguma perioda. (Jāpārbauda, kāds ir izvēlētā intervāla derīguma periods un, ja tas nav derīgs dokumenta datumā, jāizvēlas šim dokumentam cits intervāls. Nepieciešamības gadījumā intervāla derīgumu var pagarināt.)
• Norādot intervāla derīgumu, nav norādīts laiks. (Intervāls, kas ir derīgs līdz 31.12.2019 būs derīgs tikai līdz 31.12.2019 00:00, ja nepieciešams, lai tas ir derīgs līdz dienas beigām, ir jānorāda derīgums līdz 31.12.2019 23:59)
• Dokumenta numurs iekrīt vairākos intervālos, kuriem ir dažādi derīguma periodi. (Jānovērš intervālu pārklāšanās, katram intervālam ir jābūt savai numuru kopai.)
• Intervālā ir beigušies numuri. (Jāpārbauda, vai jau nav izmantots lielākais no šajā intervālā pieejamajiem numuriem, t.i., vai sarakstā eksistē dokuments ar šādu numuru. Ja jā, tad jāizvēlas cits intervāls, jāizveido jauns vai jāpagarina esošais.)

Lai nosūtītu klientam rēķinu e-pastā, rēķinā jānospiež poga Pasts.
Ja dokumentam ir vairākas izdrukas un ir nepieciešams nosūtīt dokumentu izmantojot nevis galveno tam piesaistīto izdrukas formu, bet kādu citu, tad dokumentā ar labo peles klikšķi jāuzpiež uz pogas Pasts . Tad tiks atvērts saraksts ar dokumenta izdrukām, kurā jāuzspiež uz tās izdrukas, kuru nepieciešams nosūtīt.

To, kāda forma tiks izmantota pēc noklusējuma, ietekmē vairāki faktori - noteikta forma var būt norādīta klienta kartiņā, tā var būt piesaistīta klienta valodai vai dokumentu numuru sērijai, noliktavai, darba vietai, vai arī būt pirmā izdruku sarakstā.

To, kāda saņēmēja e-pasta adrese tiks izvēlēta sūtīšanai pēc noklusējuma, nosaka saņēmēja e-pasta adrese, kas ir saglabāta rēķina dokumentā.
Rēķinā saņēmēja e-pasta adrese nonāk tad, kad rēķinā tiek norādīts klients. Ja vēlāk e-pasta adrese klienta kartītē tiek mainīta, tad dokumentā joprojām paliek tā e-pasta adrese, kas bija dokumenta izveidošanas brīdī.
Ja ir nepieciešams, e-pasta adresi dokumentā var nomainīt, arī neatgrāmatojot pašu dokumentu.
Nepieciešamo e-pasta adresi var norādīt vai pievienot (atdalot adreses ar semikolu) pie pamata adreses arī e-pasta sūtīšanas logā, kas parādīsies pēc pogas „Pasts“ nospiešanas.

Ja pogas „Pasts“ dokumentā nav, tad jāpārbauda, vai lietotāja kartītē ir norādīta lietotāja e-pasta adrese (vairāk informācijas par pasta sūtīšanas iestatījumiem var iegūt šeit). Tiesības sūtīt e-pastu noklusējumā izriet no tiesībām drukāt rēķinu, bet var tikt piesaistītas arī tiesībām lasīt dokumentu.

Nosūtot no „Directo“ dokumentu, sistēmā automātiski tiek izveidots notikums. Saite uz šo notikumu ir redzama pašā dokumentā (ja tika sūtīts rēķins, tad saite parādīsies attiecīgajā rēķinā) un uzspiežot uz tās, var apskatīt notikumu, kas ietver informāciju par to, kas, kad, kam un kādu dokumentu ir nosūtījis.
Klienta kartītes sadaļā Darbības arī parādīsies rēķina nosūtīšanas notikuma informācija un saite uz ierakstu:

Notikumu kolonnu ir iespējams pievienot Rēķinu saraksta personīgajam skatam līdzīgi kā citas kolonnas.

Izsūtīšanas kontrolei par lielāku dokumentu skaitu lielākā periodā var izmantot atskaiti Rēķinu žurnāls.

Lai apstiprinātu preču izņemšanu no noliktavas, katrā dokumenta rindā ir jābūt norādītam noliktavas ID.
Noliktavas ID no pieejamajiem var izvēlēties, veicot dubultklikšķi laukā Noliktavas ID.
Ja neviens ID nav pieejams, tad jāpārliecinās, vai tiešām (gan norādītajā datumā, gan šodien) šī prece ir noliktavas atlikumā vajadzīgajā daudzumā, un vai šī prece tika pieņemta noliktavā no tā paša piegādātāja, kāds ir norādīts preces izņemšanas dokumentā.

Ja ir nepieciešama informācija tikai par rēķinā iekļautajiem artikuliem, tad var izmantot dokumenta rindu kopēšanas iespēju.

Savukārt, ja ir jāiekļauj arī informācija par pašu rēķinu, tad var izmantot atskaiti Rēķinu žurnāls, atlasot tajā datus par šo rēķinu.

Sarkanā krāsā ir iezīmētas to rēķinu kopsummas, kas joprojām nav apmaksāti un to apmaksas termiņš jau ir pagājis.

Maksājumā ir nepieciešams norādīt samaksas veidu, jo tas nosaka, kā tiek veikta apmaksa.
Lai dokumentā norādītu samaksas veidu, ir jāveic dubultklikšķis vai peles labais klikšķis laukā Maks. veids un no samaksas veidu saraksta jāizvēlas nepieciešamais samaksas veids.

Ja sistēmā vēl nav izveidots nepieciešamais samaksas veids, tad apraksts par tā izveidošanu ir pieejams šeit.

Jāpievērš uzmanība kļūdas paziņojumam un, ja tas ir neskaidrs, tad jautāt plašāku informāciju bankas operatoram.
Savukārt, jautājot palīdzību support@directo.lv, ieteicams uzreiz pievienot maksājuma failu e-pasta pielikumā.

Biežākie iemesli, kāpēc neizdodas importēt maksājuma failu bankā un ieteicamās darbības ir šādas:

• Failā trūkst maksātāja adreses (sistēmas uzstādījumos jānorāda uzņēmuma juridiskā adrese)
• Failā trūkst saņēmēja bankas rekvizītu (jāpārbauda, vai piegādātāja kartītē ir pareizi norādīti bankas rekvizīti un vai tie ir arī maksājuma dokumentā)
• Maksājuma veids nav konfigurēts maksājumu eksportēšanai uz banku (apraksts par maksājuma veida iestatīšanu ir pieejams šeit)

Jā, izmantojot cenu formulas, ir iespējams noteikt īpašu cenu artikulam, sākot no noteikta daudzuma.
Kā šo opciju aktivizēt ir aprakstīts šeit.

Visu kontu summai virsgrāmatā ir jābūt vienādai ar 0. Ja ir redzams cits rezultāts, tad visdrīzāk tas ir saistīts ar to, ka virsgrāmatā eksistē nesabalansētās transakcijas vai transakcijās ir izmantoti konti, kas nav kontu plānā. Lai atrastu šādas transakcijas, ir jāizmanto Kontroles atskaites.

Šādā gadījumā ir jāizveido virsgrāmatā skats ar apakšsummām pēc klientiem vai piegādātājiem un jāidentificē tie klienti vai piegādātāji, kuru dati virsgrāmatā atšķiras no datiem pirkumu vai pārdošanas reģistrā.
Kad tas ir izdarīts, ir jāpārbauda šo klientu vai piegādātāju transakcijas virsgrāmatā uz atbilstību redzamajam saistītajos dokumentos, lai atrastu, kādas darbības ir izveidojušas atšķirības.

Visbiežāk iemesls ir manuāli izveidotas transakcijas (darījumi ar tipu TRAN, virsgrāmatas filtrā Darījums), jo pirkumu un pārdošanas reģistrs atspoguļo datus tikai no dokumentiem (rēķiniiem, maksājumiem un ieskaita dokumentiem). Tāpēc, ja debitoru vai kreditoru kontā eksistē manuālās transakcijas, ir jāpārbauda, vai tajās ir norādīts klients/piegādātājs, vai sistēmā ir ievadīti arī atbilstoši dokumenti un vai līdz ar to darījumi virsgrāmatā nav reģistrēti dubultā.
Ja vienīgā transakcija ar tipu TRAN ir sākuma saldo transakcija, tad ir jāpārbauda, vai tajā sākuma atlikumi debitoru un kreditoru kontos tika sadalīti pēc klientiem/piegādātājiem un vai atlikumu kopsumma transakcijā sakrīt ar pārdošanas vai pirkuma reģistra kopsummu uz transakcijas datumu.

Par iemeslu atšķirībām var būt arī manuāli veiktās izmaiņas sistēmas veidotajās transakcijās (piemēram, transakcijā ar tipu Rēķins var būt mainīts konts vai summa). Lai atrastu šādas transakcijas, var izmantot kontroles atskaiti Transakciju izmaiņas.